Tullamore Dew īru vilku suns
Sākumā Tullamore Dew logo bija ‘Sarkana krūze’. To izvēlējās, jo tāds logo bija iecienītai tējai. Sarkans tējas kauss – komerciālā impērija ar vairāk kā 26 veikalu tīklu, kuras direktors bija Daniels E. Viljams (Daniel E. Williams).
Desmonds Viljams, Daniela mazdēls, vēlāk izlēma, ka īru vilku suņu uzticība un drosme varētu būt lielisks simbols īru viskijam. Viņam šķita, ka tie reprezentē daudzas labas īru īpašības – viņu stingro lojalitāti, mantojumu, spēku, tradīcijas un draudzību. Desmonds Viljams, īru vilku suņu audzētājs, uzskatīja, ka tie pavisam noteikti piešķir drosmes, siltuma un neatkarīgās dabas noskaņu viņa leģendārajam īru viskijam. 1950.-tajos gados uz māla krūkas viņš attēloja divus īru vilku suņus un arfu, vēlāk to pārnesot uz Tullamore Dew pudeles, kur tas viss ir līdz pat mūsdienām.
Īru vilku suņi ir senāk zināmā suņu šķirne. Tās pirmsākumi ir meklējami antīkajos laikos; lieli, pelēki medību tipa suņi bija zināmi Īrijā un Britānijā jau pirms 2 000 gadiem.
Īru vilku medību suņi – valdniekiem un vadoņiem
Pamatojoties uz leģendām un vēstures ierakstiem, varam secināt, ka īru vilku suņi bija vadoņu un karavīru novērtēti, un tie tiem arī piederēja. Tie figurē vairākās leģendās un dažās suņiem ir piedēvētas pat cilvēciskas un maģiskas spējas. Tiek minēts, ka tie ir bijuši Skandināvijā un manīti pat senajā Romā. Tie bija zināmi kā ķeltu kurti vai īru kurti. Tie tika izmantoti vilku, briežu un alņu medībās, kā arī tie palīdzēja aizsargāt savus saimniekus cīņās. Tāpat tie bija zināmi ar savām diskriminācijas spējām un maigumu mājas situācijās.
Viena no leģendām stāsta, kā Koneirs Mōrs (Conaire MÓr) devās medībās un atstāja savu vilku suni, Skeolanu, pieskatīt savu dēlu. Kad viņš atgriezās, viņš redzēja suņa purnu vienās asinīs un nosprieda pašu ļaunāko. Viņš nogalināja Skeolanu, tikai vēlāk atklājot nogalinātu vilku, ko uzticīgais suns bija nokodis, lai aizsargātu bērnu, kurš tika atrasts neskarts. Lielais karalis jutās patiesi vainīgs un netaisns, tādēļ viņš uzcēla pieminekli šī suņa piemiņai. Šķirne kļuva par Īrijas nacionālo simbolu.
Panīkums un atkal parādīšanās
Vēsturē ir minēts Olivers Kromvels (Oliver Cromwell), kurš aizliedza īru vilku suņu eksportēšanu no Īrijas, kur tie bija atzīti kā vilku ( kas tika uzskatīti par cilvēku apdraudētājiem) izskaudēji. Tie darbojās ļoti veiksmīgi un vilki Īrijā izzuda pavisam. Taču tas samazināja īru vilku suņu nozīmi, un agrajos 1860.-tajos suga bija tuvu izmiršanai. Tikai pateicoties dažu cilvēku pūlēm, galvenokārt, kapteiņa G. A. Grahama, atlikušie sugas eksemplāri tika atrasti, un šķirne tika turpināta. Sakrustojot ar citu sugu suņiem, galvenokārt, Glengarry briežu medību suņiem, šķirne tika saglabāta.
Šodien Tullamore Dew palīdz saglabāt īru vilku medību suņus, sadarbojoties ar Īrijas īru vilku suņu klubu.